LU konference
Kā strādāt pie pētījumiem, ko gan sabiedrība, gan zinātnes vide uzskata par nozīmīgiem? Kā skaidrot savu pētījumu nozīmi sabiedrībai un zinātniekiem? Šo pavedienu iesāksim risināt ar atklāšanas plenārsēdi. Tajā Tartu Universitātes ģeoinformātikas profesore Evelīna Ūemā (Evelyn Uuemaa) savā referātā skaidros, kā spējusi savienot ļoti praktiskus pētījumus ar augstāko zinātnisko izcilību, saņemot pētījumiem arī Eiropas Pētniecības padomes (ERC) granta finansējumu. Atbildes meklēt turpināsim paneļdiskusijā, kur izvaicāšu PhD Lanu Frančesku Dreimani, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieci augstākās izglītības, zinātnes un valsts valodas politikas jautājumos, prof. E. Ūemā un LU tenūrprofesoru Andri Ambaini, kurš ir viens no diviem ERC grantu saņēmējiem Latvijā.
Lai kopumā radītu pienācīgu uz saturiskām diskusijām vērstu vidi un veicinātu redzamību mūsu un sadarbības partneru pētnieku darbam, LU konferenci šogad organizējam citādāk. Tas būs akadēmiski intensīvs pasākums trīs dienu garumā LU Akadēmiskā centra Zinātņu un Dabas mājās ar vairāk nekā 700 referātiem, kuru autori pārstāv teju 100 dažādas institūcijas – universitātes, institūtus un uzņēmumus Latvijā un ārvalstīs. Referāti strukturēti 62 sekcijās, kas saistītas ar 9 tēmām – atbilstoši aktuālajiem LU prioritārajiem pētniecības virzieniem, kas iezīmē Latvijas kā valsts attīstību. Sekcijas pamatā notiks latviešu vai angļu valodā. Būtiski, ka lielākā daļa sekciju ir starpdisciplināras. Tas nozīmē, ka referenti runās vienkāršāk kā vairumā citu akadēmisko konferenču. Tāpēc aicinu jebkuru interesentu apmeklēt konferenci kā klausītājam. Saturiskais piedāvājums ir patiesi galvu reibinošs!
Ko gribu ieteikt? Pirmkārt, visu tēmu plenārsēdes. Kolēģi ir spējuši ieaicināt jaudīgus pašmāju un ārvalstu ekspertus, lai ne tikai uzklausītu viņu referātus, bet arī paneļdiskusiju formā censtos atbildēt uz aktuāliem jautājumiem par zinātni un tās ietekmi uz dažādām nozarēm pagātnē un nākotnē. Otrkārt, izaicināt sevi ar ko jaunu, piemēram, otrdienas pēcpusdienā apmeklēt sekciju “Drošība demokrātijā: brīvības un kontroles līdzsvars sabiedrībā un zinātnē” un dienu noslēgt ar profesoram Andrievam Ezergailim veltīto sesiju sekcijā “Pagātnes krustpunkti: vara, identitāte un vēstures pētniecība”. Trešdienā mēģināt atrast superpozīciju starp sekcijām “Kvantu zinātne un tehnoloģijas”, “Ar Dievu uz pusēm: no viduslaikiem līdz mūsdienu politikai” un “Hidrosociālās pieejas ūdeņu pētniecībā un pārvaldībā”, bet ceturtdienu efektīvi iesākt ar sekciju “Efektīva valsts praksē: birokrātijas mazināšana, digitalizācija un publisko pakalpojumu kvalitāte” un turpināt ar tiesību, vides ilgtspējas vai izglītības aktualitātēm. Treškārt, kafijas pauzes – iespēja, kā jau konferencēs ierasts, neformāli aprunāties un diskutēt ar pētniekiem un citiem interesentiem, paralēli iepazīstot arī stenda referātus. Starp citu, konferences referāti iekļaus arī ziņojumus par vairāku desmitu Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu rezultātiem.
Šobrīd, iesākot trešo gadu LU zinātņu prorektora amatā, es labi redzu, ka mūsu pētnieki ir tikpat spējīgi, bieži pat jaudīgāki un jaunām idejām atvērtāki, kā pētnieki citās Eiropas valstīs. Bet mēs salīdzinoši mazāk laika veltām zinātnisku semināru apmeklējumam, savstarpējiem jautājumiem un saturiskām diskusijām. Bet jaunas idejas rodas domājot un diskutējot. Piedalies Latvijas zinātnes ietekmes veidošanā.
Meklē konferences programmu, tēžu grāmatu un citu svarīgo informāciju konferences mājaslapā konference84.lu.lv. Gaidīts klātienē būs ikviens – cik vien auditoriju ietilpība ļauj.
 84. starptautiskās zinātniskās konferences, ko organizējam no 14. līdz 16. aprīlim, virstēma ir “Nākotnes universitāte – ietekmē balstīta līderība”. Tā ir LU atbilde laikmeta izaicinājumam, domājot par universitāšu lomu nākotnē. Diskutēt un apdomāt, kā mūsdienās labāk realizēt LU devīzi “Zinātnei un tēvzemei”, kā vienlaicīgi risināt sabiedrībai aktuālo un būt daļai no pasaules zinātnes virzītājiem. ){kind=link}